• Ieva Vitolina

Kas gan var būt labāks par šo - Nacionālā Apvienība (NA) ir ierosinājusi Satversmē definēt ģimenes terminu, kā vīrieša un sievietes savienību? Acīmredzami, jau pirmajā nedēļā gads ir izdomājis teikt: ‘2020, hold my beer’.


Cilvēki jautā, kāpēc par šo ir svarīgi runāt mentālās veselības kontekstā? Jo tie, kas neiekļaujas šajā šaurajā ‘vīrietis + sieviete’ kastītē paliek ne tikai likumiski neaizsargāti, bet pastiprina jau tā, diemžēl, pastāvošo diskrimināciju pret šiem cilvēkiem. Pārfrāzējot, ja mēs jau ikdienā nejūtamies pilnvērtīgi iekļauti sabiedrībā, nejūtamies saprasti, un politiskais spēks nu vēlas mūs padarīt par neeksistējošiem, tas atstāj iespaidu uz mūsu mentālo veselību. Šis NA ierosinājums atstāj iespaidu uz dažādām cilvēku grupām - mammām, kas audzina bērnus vienus, ģimenēm, kas nesastāv no diviem vecākiem, bet tikai no vecvecākiem/onkuļiem un tantēm, un arī LGBT+ komūnu.


LGBT+ komūnas nosaukums radies no lesbietes (L), geji (G), biseksuāli (B) un transpersonas (T). Plusiņš (+) representē tos, kas neidentificējas ar pārējiem, piemēram, kvīri (queer) vai questioning, intersex un asexual, kā arī citi. LGBT+ komūna ir dažāda. Tai pieder gan cilvēki, kuri ir homoseksuāli un biseksuāli (tie, kuri nav heteroseksuāli), gan tie cilvēki, kuru bioloģiskais dzimums (sex) ‘nesader’ ar viņu dzimti (gender). Angļu valodā, piemēram, ir 64 termini dažādām dzimtēm, bet daļa Latvijas joprojām uzstāj, ka 'dabiski' ir tikai divi (Ieva nopūšas). Cispersonas (jeb cisgender) ir tie cilvēki, kam dzimte saskan ar ķermeni, kurā tie ir piedzimuši. Svarīgi arī atcerēties, ka seksuālā orientācija, jeb seksualitāte, ir saistīta ne tikai ar bioloģisko dzimumu. sdienu teorijas ierosina, ka seksualitāte ir spektrs, uz kura mēs visi kaut kur sēžam - biseksuāli, homoseksuāli, heteroseksuāli. Piemēram, aseksuālie ir tie, kurus raksturo seksuālas pievilcības izjušanas trūkums, taču ne romantiskas pievilkšanās trūkums. Sapioseksuāli ir tie, kas izjūt pievilcību pret citu intelektu. Vietām min, ka angļu valodā ir 46 termini, kas raksturo dažādas seksualitātes.



Tikai tamdēļ vien, ka kāds ir daļa no LGBT+ komūnas, automātiski nenozīmē, ka viņiem būs mentālās veselības problēmas. Taču pētījumi norāda, ka tie, kas identificējas, kā LGBT+ ir vairāk pakļauti riskam ciest no, piemēram, ēšanas problēmām (eating disorders), paškaitējuma (self-harm), un pašnāvieciskām tieksmēm, kā arī depresijas un trauksmes. Iemesls tam nav fakts, ka šie cilvēki ir LGBT+, bet gan tas, ka šīs kopienas cilvēki ikdienā sastopas ar homofobiju, bifobiju, transfobiju, stigmu un diskrimināciju, sociālo izolāciju un atstumšanu.


Apskatot ar LGBT+ komūnu saistītus datus ir šādas tendences:







LGBT+ cilvēku mentālā veselība var ciest arī naida runas (hate speech), vai diskriminācijas darba vidē rezultātā. Identificējoties kā LGBT+ var nākt ar lielu daļu baiļu, jo tas nozīmē, ka jāpieņem sevi, kas var būt grūti. Tas var būt lēciens nezināmajā - ja nu tevi nesaprot ģimene vai nepieņem draugi? Tā, protams, nav visu pieredze, citiem iznākšana no skapja ir uztraukuma, bet pozitīvu emociju pilna. Lai cilvēki justos pieņemti un saprasti, ir vajadzīga politika un sabiedrība, kas pirmāmkārtām pieņem tevi kā tevi. LGBT+ komūnas mentālā veselība visvairāk cieš apkārtējo neiecietības, un diskriminācijas dēļ. Kā Amanda Jette Knox rakstīja grāmatā Love Lives Here: A Story of Thriving in Transgender Family:


Imagine you are being told you are mentally ill simply for living as yourself. Imagine being questioned, doubted, ridiculed, belittled and told repeatedly that others know you better than yourself. Being trans isn't what causes the high rates of self harm, it's cisgender people.

Personīgi, es gribu teikt, ka es jūs redzu, dzirdu, un atbalstu (un zinu, ka galīgi ne es viena tāda). Neviens nav pelnījis dzīvot ik dienu bailēs būt atstumtam, diskriminētam vai nemīlētam tikai tamdēļ, ka esi tu pats. Es identificējos, kā heteroseksuāla, taču esmu ar visām rokām un kājām LGBT+ kopienas atbalstītāja. Arī daudzi no maniem draugiem un kolēģiem ir LGBT+. Ja ir lietas, kas palīdz visiem, tās ir nedžadžot, saklausīt un pieņemt. Ir svarīgi sevi izglītot un uzdot jautājumus, kāpēc pie mums ir tik liela pretestība pret LGBT+ cilvēkiem? Daļēji, ja man jāmin, es teiktu, ka tās ir bailes. Bet bailes var pievarēt - tām var stāties pretī, mācoties par nezināmo - kas tad tas īsti ir, kas baida. Un kad nezināmais ir palicis zināms, izrādās, ka nemaz vairs nav tik bailīgi. No tā zaudētājs nav neviens, visi esam tikai ieguvēji. Tāpat, kā no valsts apmaksātas ģimenes ārsta nozīmētas psihoterapijas (wink wink).


Atbalsta organizācijas un starptautiskas vietnes papildus informācijai



Mozaīka


Being Gay is Okay


Gender Identity Research and Education Society


Stonewall


LGBT mental health (Mind Charity)



Esi LGBT+ ally


Come out for LGBT


Here's what a good LGBT+ ally looks like


10 ways to be an LGBT+ ally



Izmantotie attēli


https://www.freepik.com/vectors/background'>Background vector created by rawpixel.com - www.freepik.com


https://dribbble.com/tags/self_acceptance