LGBT+ un mentālā veselība

Ieva Vitolina
- Jan 9, 2021

Kas gan var būt labāks par šo - Nacionālā Apvienība (NA) ir ierosinājusi Satversmē definēt ģimenes terminu, kā vīrieša un sievietes savienību? Acīmredzami, jau pirmajā nedēļā gads ir izdomājis teikt: ‘2020, hold my beer’.

Cilvēki jautā, kāpēc par šo ir svarīgi runāt mentālās veselības kontekstā? Jo tie, kas neiekļaujas šajā šaurajā ‘vīrietis + sieviete’ kastītē paliek ne tikai likumiski neaizsargāti, bet pastiprina jau tā, diemžēl, pastāvošo diskrimināciju pret šiem cilvēkiem. Pārfrāzējot, ja mēs jau ikdienā nejūtamies pilnvērtīgi iekļauti sabiedrībā, nejūtamies saprasti, un politiskais spēks nu vēlas mūs padarīt par neeksistējošiem, tas atstāj iespaidu uz mūsu mentālo veselību. Šis NA ierosinājums atstāj iespaidu uz dažādām cilvēku grupām - mammām, kas audzina bērnus vienus, ģimenēm, kas nesastāv no diviem vecākiem, bet tikai no vecvecākiem/onkuļiem un tantēm, un arī LGBT+ komūnu.

LGBT+ komūnas nosaukums radies no lesbietes (L), geji (G), biseksuāli (B) un transpersonas (T). Plusiņš (+) representē tos, kas neidentificējas ar pārējiem, piemēram, kvīri (queer) vai questioning, intersex un asexual, kā arī citi. LGBT+ komūna ir dažāda. Tai pieder gan cilvēki, kuri ir homoseksuāli un biseksuāli (tie, kuri nav heteroseksuāli), gan tie cilvēki, kuru bioloģiskais dzimums (sex) ‘nesader’ ar viņu dzimti (gender). Angļu valodā, piemēram, ir 64 termini dažādām dzimtēm, bet daļa Latvijas joprojām uzstāj, ka 'dabiski' ir tikai divi (Ieva nopūšas). Cispersonas (jeb cisgender) ir tie cilvēki, kam dzimte saskan ar ķermeni, kurā tie ir piedzimuši. Svarīgi arī atcerēties, ka seksuālā orientācija, jeb seksualitāte, ir saistīta ne tikai ar bioloģisko dzimumu. Mūsdienu teorijas ierosina, ka seksualitāte ir spektrs, uz kura mēs visi kaut kur sēžam - biseksuāli, homoseksuāli, heteroseksuāli. Piemēram, aseksuālie ir tie, kurus raksturo seksuālas pievilcības izjušanas trūkums, taču ne romantiskas pievilkšanās trūkums. Sapioseksuāli ir tie, kas izjūt pievilcību pret citu intelektu. Vietām min, ka angļu valodā ir 46 termini, kas raksturo dažādas seksualitātes.

Tikai tamdēļ vien, ka kāds ir daļa no LGBT+ komūnas, automātiski nenozīmē, ka viņiem būs mentālās veselības problēmas. Taču pētījumi norāda, ka tie, kas identificējas, kā LGBT+ ir vairāk pakļauti riskam ciest no, piemēram, ēšanas problēmām (eating disorders), paškaitējuma (self-harm), un pašnāvieciskām tieksmēm, kā arī depresijas un trauksmes. Iemesls tam nav fakts, ka šie cilvēki ir LGBT+, bet gan tas, ka šīs kopienas cilvēki ikdienā sastopas ar homofobiju, bifobiju, transfobiju, stigmu un diskrimināciju, sociālo izolāciju un atstumšanu.

Apskatot ar LGBT+ komūnu saistītus datus ir šādas tendences:

LGBT+ cilvēki, salīdzinot ar heteroseksuāli orientētiem cilvēkiem, vidēji uzrāda zemāku apmierinātību ar ikdienas dzīvi

Lielbritānijā, puse no LGBT+ kopienas saka, ka ir piedzīvojuši depresiju pēdēja gada laikā (salīdzinājumā ar general population, kur rādītāji ir 1 no 4 cilvēkiem)

LGBT+ komūnā 14% cilvēku izvairās no medicīniskās palīdzības meklēšanas, jo baidās no diskriminācijas

Aptaujājot transpersonas 46% teica, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši pašnāvnieciskas domas

LGBT+ cilvēku mentālā veselība var ciest arī naida runas (hate speech), vai diskriminācijas darba vidē rezultātā. Identificējoties kā LGBT+ var nākt ar lielu daļu baiļu, jo tas nozīmē, ka jāpieņem sevi, kas var būt grūti. Tas var būt lēciens nezināmajā - ja nu tevi nesaprot ģimene vai nepieņem draugi? Tā, protams, nav visu pieredze, citiem iznākšana no skapja ir uztraukuma, bet pozitīvu emociju pilna. Lai cilvēki justos pieņemti un saprasti, ir vajadzīga politika un sabiedrība, kas pirmāmkārtām pieņem tevi kā tevi. LGBT+ komūnas mentālā veselība visvairāk cieš apkārtējo neiecietības, un diskriminācijas dēļ. Kā Amanda Jette Knox rakstīja grāmatā Love Lives Here: A Story of Thriving in Transgender Family:

Imagine you are being told you are mentally ill simply for living as yourself. Imagine being questioned, doubted, ridiculed, belittled and told repeatedly that others know you better than yourself. Being trans isn't what causes the high rates of self harm, it's cisgender people.