es ne (gaidu) ziemassvētkus

Līdzko beidzas valsts svētki novembrī, sākas lielā gatavošanās Ziemassvētkiem. Lai kur nevērstu acis, visur ir gaismiņas un eglīšu rotājumi. Reklāmas, kā no pārpilnības raga, bombardē mūs ar smaidošām ģimenēm. Mērķis? Tuvojas Ziemassvētki, priekpilnais ģimenes laiks. Taču ne visiem šis laiks ir ģimenes vai priekpilns.

Šiem svētkiem tuvojoties, man ir svarīgi uzrakstīt par tām lietām, kurām nepieciešams pievērst uzmanību. Gribu vairot izpratni par grūtībām, ar kurām cilvēki sastopas svētku periodā, un kā varam palīdzēt sev vai saviem tuvajiem. Ziemassvētki ir emocionāli sarežģīts laiks gan cilvēkiem ar jau iepriekš diagnosticētām mentālām nedienām, gan tiem, kas dzīvo bez tām. Šajā laikā var izjust daudz sabiedrības spiediena, piemēram, vienmēr būt pozitīviem, vai pavadīt laiku ģimenes lokā. Apkārtējais spiediens var radīt vai pastiprināt trauksmi, depresiju, bipolāros traucējumus un robežstāvokļa personības traucējumus. Tas var radīt grūtības tiem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši ar tādiem negaisiem prātā kā ēšanas traucējumi (piemēram, anoreksija, bulīmija) vai atkarības. Šī visnotaļ sarežģītā gada kontekstā, jo īpaši, vēlos minēt arī vientulību un skumjas (grief).

Šī var būt pirmā reize, kad svētkos nejūties labi. Varbūt katru gadu Ziemassvētki tev ir stresains laiks. Tas ir normāli un saprotami. Svētku laiks no mums paņem daudz tieši emocionāli. Gatavošanās svētkiem, kas ietver sevī dāvanu meklēšanu un pirkšanu, iespējams, finansiālo spiedienu ir pazīstami daudziem. Neforši vai vardarbīgi ģimenes locekļi, ierastās ikdienas rutīnas trūkums – tas viss ir stresaini… Ja vien mērķtiecīgi nedodos informācijas meklējumos angļu valodā, vai kāds cilvēks atklāti neuzraksta tviterī, mēs šīs grūtības publiski neapspriežam. Personīgi, pa abiem ar dzīvesbiedru, mums ir liela ģimene, kura atrodas divās valstīs - tas nav viegli. Arī gados, kad esam uz vietas, ģimenes locekļi ir izkaisīti kur nu kurais, un vēlēšanās apciemot visus (vai nevēlēšanās kādu apciemot), apdāvināšana mums abiem rada trauksmi. Laika menedžēšana, jo gribas būt priecīgiem un izbaudīt brīvdienas, bet negribas nevienu aizvainot un apbēdināt, ir grūti. Ja vēl pievieno piešprici ‘Ievas sliktie periodi’, kur trauksme sit augstu vilni, tad ‘jautrība’ ir garantēta. Manuprāt, būs grūti atrast kādu, kurš droši var teikt, ka svētku laikā ‘nenoķer’ nevienu stresu.

Šeit noteikti nav iekļauti visi negaisi, ar ko cilvēki sastopas svētku laikā, es kaut ko būšu aizmirsusi, kā jau mums cilvēkiem gadās. Pēc labākās sirdsapziņas esmu centusies iekļaut to, kas nāk prātā kā aktuāls saistībā ar mentālajām nedienām. Arī sajūtas, kas nav mentālas nedienas, bet īpaši šogad daudziem būs aktuālas šajā svētku periodā.

Ēšanas traucējumi (Eating Disorders)

Svētki var būt sarežģīts laiks cilvēkiem, kuriem ir pazīstami ēšanas traucējumi vai tie pašreiz liek sevi manīt. Šeit es runāju par cilvēkiem ar anoreksiju, bulīmiju, kompulsīvu pārēšanos un binge eating. Situācijas, kuras citiem liekas pašsaprotamas – sēdēt pie Ziemassvētku galda kopā ar tuviniekiem un ēst, tas, ka citi servē tev ēdienu, ilgstoša sēdēšana pie galda pēc ēšanas pabeigšanas – nebūt nav vienkārši un bez stresa. Ziemassvētki ir tik ļoti cieši saistīti ar ēšanu, ēšanu un vēl vairāk ēšanu. Svētku maltītei (arī ēst gatavošanai) ir tikpat būtiska loma kā dāvanām. Tas ir laiks, kad tu vari justies nekomfortabli un ļoti ‘visible’, jo esi spiests ēst kopā ar citiem, bet atteikšanās no ēdiena var tikt uztverta kā nepateicība vai rupjība. Vari justies triggerots, jo ēdiens ir visapkārt bezgalīgos daudzumos. Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem ēšana bieži ir saistīta ar kontroli, līdz ar to šis laiks, kad ikdienas rutīna un kontroles mehānismi tiek izsviesti pa logu, var būt īpaši grūts.

Atkarības

Svētki ir intensīvs un stresu raisošs periods, kas var palielināt kārdinājumu sniegties pēc glāzes, lai novērstu uzmanību no nepatīkamajām sajūtām un domām. Alkohola lietošana svētkos ir tik pat kā neatņemama svētku sastāvdaļa. Cik nav dzirdēts pēdējās nedēļās par vislatvijas paniku, kad alkoholu nedēļas nogalēs nebija iespējams iegādāties? Lai gan daudzi to lieto bez nopietnām sekām mazākās vai lielākās devās, cilvēkiem ar atkarībām šis var būt komplicēts periods. Visur esošais spiediens iedzert, apkārtējo iedzeršana un ikdienas struktūras trūkums brīvdienu laikā var būt ļoti sarežģīts it īpaši tiem cilvēkiem, kas ir dzīvojuši vai dzīvo ar atkarībām.

Robežstāvokļa personības traucējumi (Borderline Personality Disorder)

Lai gan ar ēšanas traucējumiem un atkarībām esam vairāk pazīstami, mazāk tiek runāts par robežstāvokļa personības traucējumiem. Formāli, tie ir klasificēti kā personības traucējumi, ko raksturo emocionāla nestabilitāte, uztveres traucējumi (distorted perception), impulsīva uzvedība, intensīvas, bet nestabilas attiecības ar cilvēkiem. Cilvēki, kam robežstāvokļa personības traucējumi ir ikdiena, ir jutīgi uz vides stresoriem, kas padara svētku sezonu par grūtu laiku. Šis svētku laiks nāk ar milzīgām gaidām, un bieži saskaramies ar sajūtu, ka šīs gaidas nespējam piepildīt. Gan apkārtējie, gan paši sev vaicājam – nu kāpēc tu vienkārši nevari būt priecīgs, tāpat kā visi citi šajā svētku laikā? Bet nu nevar. Cilvēku apstāsti par fantastiskajiem svētku plāniem var likt mums justies vientuļiem, izolētiem, un maziņiem, kā tādiem citplanētiešiem.

Bipolārie traucējumi (Bipolar Disorder)

Pēdējā laikā esam vairāk sākuši runāt par bipolāriem traucējumiem. Bipolārie traucējumi ir garastāvokļa traucējumi, kurus raksturo ekstrēmas garastāvokļa maiņas no superpozitīva noskaņojuma, līdz dziļai depresijai. Ir cilvēki, kam šie pozitīvie un negatīvie cikli mainās biežāk, un ir tie, kam retāk. Svētku laiks ir intensīvs periods, kas var papildus triggerēt tos, kas cieš no šiem traucējiem. Iemesli tam var būt struktūras trūkums brīvdienu laikā, pārstimulācija no apkārtējās vides. Svarīgi minēt arī dienasgaismas trūkumu – īsās dienas un garās naktis arī var negatīvi iespaidot emocionālo stāvokli. Ar lielām svētku maltītēm, dekorācijām, dāvanām var būt daudz ‘kārdinājumu’, kas var novest pie tā, ka ļaujies pārspīlējumiem, un tie, savukārt, var rezultēties straujās un nepatīkamās garastāvokļa maiņās.

Trauksme (Anxiety)

Trauksme var būt gan ilglaicīga mentālā nediena (anxiety), gan emocionālais stāvoklis, ko biežāk vai retāk sajūtam mēs visi (feeling anxious). Vienkārši runājot, tas ir stress, ko izjūtam – piemēram, par tuvojošos darba interviju vai tikšanos ar nepazīstamiem cilvēkiem. Trauksmi var raksturot domas, kas traucas, vai kamols vēderā un svīšana. Bieži tās ir sirdsklauves, aizkaitināmība, arī dulla galva. Trakākos gadījumos tā ir tik liela panikas sajūta, ka liekas – es mirstu (hello my old friend). Trauksme ir viena no lietām, kas manā dzīvē ir ejoša, pārējoša un atkal klātesoša parādība. Esam senas draudzenes, tā teikt, ar visu no tām izrietošajām sekām – labajiem un ne tik labajiem periodiem. Trauksme var rasties no daudz un dažādiem apstākļiem- neierasta vide, apkārtējais spiediens, radinieki, ar kuriem negribas pavadīt laiku, vientulība. Arī dažādi, šķietami, sīkumi – varbūt kādam tas ir too much information, bet pat aiziet uz tualeti svešā mājā man uzdzen trauksmi (un varu derēt, ka ne es viena tāda. Bet atgriežoties pie nopietnā, šogad it īpaši trauksme var pastiprināties covid, un ar to saistītu ierobežojumu, kontekstā – ko mēs drīkstam darīt un nedrīkstam, cilvēki, kas neievēro noteikumus, bailes par vīrusa izplatību, trauksme, saprotot, ka šajos svētkos būsim vieni. Arī vides stresori sit augstu vilni – trokšņi, gaismas. Man, kā cilvēkam, kam trauksmainos periodos trokšņi rada pamatīgu trauksmi, Ziemassvētku skaļā mūzika un cilvēku pārpildītie veikali un arī lieli tusiņi ir nono.

Depresija

Cilvēkiem, kas dzīvo ar depresiju, Ziemassvētku laiks, kad apkārt ir pārspīlēta jautrība un nebeidzams prieks, var būt papildus atgādinājums, ka jūtamies depresīvi. Apkārtējais spiediens par to, ka ir jājūtas priecīgiem, ir tikai vēl viens neaicināts atgādinājums tam, kā jūtamies. Varam būt aizkaitināti par apkārtējo gaidām– esi priecīgs, pozitīvs un piedalies visās svētku aktivitātēs. Tas var likt distancēties no apkārtējiem un novest pie noslēgšanās sevī. Zinu, no personīgās pieredzes, ka depresīvajos periodos var gadīties, ka roka tā vien sniedzas pēc glāzes, ar ko stiprāku, jo uz mirkli paliek vieglāk. Taču jācenšas no tā izvairīties – lai gan īstermiņā alkohols un narkotikas var likt mums justies šķietami labāk, ilgtermiņā iespaids ir negatīvs, jo šīs vielas darbojas kā depresanti (jā, depresanti). Man ļoti pazīstama ir sajūta, kurā zūd perspektīva par lietām, viss ir drūmi, galva saka, ka draugi negrib tevi ne redzēt, ne no tevis dzirdēt. Tu esi tāds nekam nederīgs, nekas tev nesanāk un neizdosies. Svētku pārspīlētais pozitīvisms tikai pastiprina šīs negatīvās domas, un negribēšanu līst no āra no savas ‘migas’.

Ne mentālās nedienas, bet daudziem grūtās emocijas

Skumjas (grief and bereavement)

Tik daudzi no mums, jo īpaši šogad, sagaidām svētkus ar skumjām sirdī. Daudzi skumst un ilgojas pēc zaudētiem tuviniekiem, ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem. Tam nav jābūt kāda cilvēka zaudējumam, iespējams ir cilvēki, kuri ir smagi slimi, vai tie kurus nevaram apciemot. Varbūt svinēt svētkus kā parasti, ir pēdējais, ko gribas darīt, jo sirdī ir milzīgs, neaizpildāms tukšums. Zini, ka tu neesi viens. Paraudāt ir okei, parunāt ar kādu, kas saprot. Arī pabūt kopā ar kādu, kas varbūt nesaprot, bet ļoti cenšas un grib mūs atbalstīt.

Vientulība

Šis gads noteikti izceļās ar covid ierobežojumiem, apgrūtinot iespējas pavadīt laiku kopā ar tuvajiem. Šis aizejošais gads gan manu draugu un paziņu lokā, gan sociālajos medijos, ir ļoti akcentējis cik ļoti svarīgi mums ir kopā būšana, gan emocionāli, gan fiziski. Pašreizējā situācijā tas ir tik saprotami, ka jūtamies vientuļi. Ne visiem šogad būs iespēja sagaidīt svētkus ierastajā ģimenes vai draugu lokā. Citi šos svētkus pavadīs vienatnē. Šie svētki ir un būs sasodīti grūti. Manuprāt ir svarīgi, ka mācāmies nebaidīties. Nebaidīties atzīt un izrādīt, ka jūtamies vientuļi. Jo tad, kad atzīstamies – izrādās, ka ir tik ļoti daudzi mums apkārt, kas jūtas tieši tāpat, un ir priecīgi saņemt ziņu vai zvanu, parunāties. Piezvanam draugam, aizrakstam vectēvam. Sazinamies ar seniem draugiem vai sazūmojamies ar ģimenes locekļiem. Drošā veidā uzturam saikni ar tuvajiem, lai kopīgi mazinātu vientulības sajūtu šajos svētkos.

---

Ne vienmēr mēs redzam un zinām par citu grūtībām. Tikai tāpēc, ka mēs tās neredzam, nenozīmē, ka viņu tur nav (es, piemēram, esmu lieliska savu nedienu slēpšanā no citiem, BET mācos tā nedarīt). Domāju, ka mēs visi esam pelnījuši šī gada beigas un cerību, ka nākošais nāks ar kaut ko labāku. Taču kamēr jaunais 2021 vēl nav pienācis, un svētki vēl tikai priekšā, apakšā esmu pievienojusi sarakstu ar lietām, ko varam darīt, lai atbalstītu sevi un apkārtējos.

Šajā svētku periodā gribas lūgt visus būt iecietīgiem, saprotošiem un empātiskiem pret apkārtējiem. Sniedz roku, ja draugam vai tuviniekam ir grūti. Un rokas sniegšanai nav jābūt lielai, citreiz vislielākais atbalsts ir tas, ka tu vienkārši esi ar otru kopā viņa grūtībās. Neciešam vienatnē. Arī man ir šis niķis un es mācos sniegties pēc palīdzības un draugiem, kad tiešām vajag.

un no manis vēlējums, lai visiem jums šajos svētkos ir kāds brīdis, pat ja tikai mazs mazītiņš, kurā atrodam savā galvā un sirdī mieriņu. ja varētu, es visiem paturētu rociņu un, pēc kārtīgas dezinficēšanās, jūs samīļotu.

ps. sirsnīgais paldies no manis, ka izlasīji

ja vēlies piesekot man un mentālo negaisu stāstiem: instagram / twitter

ko darīt svētku laikā

• Nevaino sevi par negatīvajām sajūtām, ir pilnīgi okei justies depresīvi, trauksmaini un nelabi svētku laikā

• Sagatavo plānu svētkiem – kas tev varētu radīt prāta negaisus (vai triggerot), kā no tā izvairīties un justies droši

• Samazini savas ekspektācijas. Ir pilnīgi okei negribēt iesaistīties visos svētku pasākumos, dāvanu saiņošanās, piparkūku cepšanās, zoom zvanos

• Iemācamies teikt ‘nē’ pasākumiem un aktivitātēm, kad zinām, ka jāparūpējas par sevi. Ir okei teikt ‘nē’, un nostādīt savu mentālo veselību kā prioritāti

• Nosaki savas robežas, gan fiziskās, gan mentālās

• Sazinies ar kādu senu draugu

• Atrodi komūnu vai domubiedrus internetā – twiterī, chat groups, etc.

• Pasekojam līdzi, kas tev raisa trauksmi, un ko vari darīt lietas labā (Es ņemu līdzi draugus uz stresainiem pasākumiem, un atzīstos, ka man ir vajadzīgs, lai ‘patur rociņu’).

• Ja tie ir sociālie mediji, mēs pavisam neko nepalaidīsim garām nemitīgi nesekojot līdzi jaunākajām ziņām vai krāšņiem instagram storijiem. (ir vērts noteikti sev limitu instagram čekošanai svētku laikā, ja zinām, ka tas izraisa trauksmi)

• Svētki ir brīvdienas, pajautā sev, ko tev tiešām vajag un gribās. No shame ja atpūta tev izskatās citādāk kā pārējiem.

• Limitē laiku, ko pavadi ar citiem. Liec uzsvaru uz ‘me time’

• Sniedz palīdzīgu roku draugiem, jo īpaši covid laikā (stay connected, buddies)

• Uzturi rutīnu, jo struktūras trūkums svētku laikā var saasināt esošās mentālās nedienas, arī pastiprināt vientulības sajūtu

• Esi atklāts pret tuvajiem, par to kā jūties, par savām grūtībām

• Kontakts ar cilvēkiem, gan fizisks, gan emocionāls, mums visiem ir svarīgi – sazinies ar draugu. Pat, ja ir lokdauns un nevarat pavadīt laiku, kā parasti, iekštelpās – sazvanaties zoomā, izejiet kopā pastaigā.

• Parūpējies par sevi – izbrauc ar riteni, paspēlē videospēles, iečubinies gultā ar kādu seriālu vai grāmatu

par ēšanas traucējumiem

• Uztaisi testa ēdienreizi (test run, tā teikt), lai iepriekš zinātu, kas notiks svētku ēšanas laikā, iepazītos ar to, kas notiks pie galda, un zinātu, kā uz to reaģēt

• Uzzini, kas būs uz galda jau iepriekš, kāda veida ēdieni, vai porciju izmēru pats varēsi noteikt.

• Pie galda sēdi blakus kādam, kas liek tev justies komfortabli un droši

• Ja iespējams, palūdz ģimenes locekļiem un tuviniekiem nekomentēt tavu izskatu

• Atbalstam draugus un paziņas neizsakot piezīmes par viņu svaru un izskatu

• Ja saproti, ka tev vieglāk, kad viss ēdiens ‘nesēž’ uz galda vienlaicīgi, parunā ar ģimenes locekļiem, varbūt varat sev saservēt porcijas virtuvē, nevis turēt visu acu priekšā

• Nespiežam cilvēkiem ēst noteiktā ātrumā vai daudzumā. Dot brīvu izvēli ēdiena daudzumam uz šķīvja, lai katrs var uzservēt cik vēlas

• Ja tu redzi, ka kādam ir grūti ar ēšanu, apjautājies (varbūt privāti, lai cilvēks jūtas droši)– ‘Es redzu, ka tev ir grūti. Kā es varu tev palīdzēt?’